Urbšanas iekārtas drošības tēmas
- Personāla drošība vienmēr ir jebkuras urbšanas iekārtas galvenā prioritāte. Iekārtas operatoriem jānodrošina, ka darbinieki izmanto visu piemēroto drošības aprīkojumu, piemēram, aizsargcepures un aizsargbrilles, un ievēro nepieciešamās drošības procedūras, strādājot bīstamās zonās. Operatoriem vajadzētu arī izveidot ārkārtas reaģēšanas plānu, lai darbinieki varētu ātri saņemt palīdzību, ja darba laikā rodas kādas problēmas.
- Vides drošība ir vēl viens svarīgs faktors, kas jāņem vērā, ekspluatējot urbšanas iekārtu. Urbšanas iekārtām ir jāievēro stingri noteikumi par emisijām gaisā, notekūdeņu novadīšanu un bīstamo materiālu uzglabāšanu, lai aizsargātu vietējās ekosistēmas no piesārņojuma vai kaitējuma, ko rada to darbība. Turklāt operatoriem jāuzrauga tuvējo ūdenstilpņu virsmas apstākļi, lai nodrošinātu, ka urbšanas darbu laikā nenotiek noplūdes vai citi vides bojājumi.
- Visbeidzot, darbības drošība ir būtiska, lai vienmēr nodrošinātu drošu urbšanas iekārtas darbību. Iekārtas operatoriem ir jāapzinās iespējamie apdraudējumi, piemēram, zemes maiņa vai nestabilas konstrukcijas, un jāpārliecinās, ka visām urbšanas operācijām izmantotajām iekārtām tiek veikta atbilstoša apkope, lai samazinātu aprīkojuma nepareizas darbības risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumu vai traumu uz vietas. Turklāt regulāri jāveic stingras pārbaudes, lai identificētu iespējamos riskus, pirms tie kļūst par nopietnām problēmām un izraisa turpmākus bojājumus vai ievainojumus.
Risku veidi:
Risks ir neatņemama urbšanas darbību sastāvdaļa, un tas ir jāpārvalda, lai nodrošinātu drošu darbību. Ar urbšanas iekārtām saistīto risku veidi var ievērojami atšķirties atkarībā no darbības veida, iekārtas veida un vides, kurā tā darbojas. Parastie riski ietver mehāniskas kļūmes, sprādziena/ugunsgrēka draudus, cilvēka kļūdas vai nolaidību, bīstamu materiālu noplūdes un dabas katastrofas.
Mehāniskām kļūmēm, piemēram, iekārtu bojājumiem, var būt nopietnas sekas, ja tās netiek novērstas ātri un pareizi. Iekārtas ir sarežģītas iekārtas, kurām nepieciešama regulāra apkope, lai tās darbotos droši; to neievērošana var izraisīt darbības traucējumus vai negadījumus. Sprādzienbīstamība/ugunsgrēka risks var rasties no uzliesmojošiem materiāliem, kas tiek uzglabāti uz vietas vai tiek izmantoti darbības laikā, un tas var izraisīt katastrofālus rezultātus, ja tie netiek pareizi risināti.
Novērtējot risku uz urbšanas iekārtas, jāņem vērā arī cilvēku kļūdas vai nolaidība. Slikti apmācīts personāls vai darbinieki, kuri neievēro drošības protokolus, rada apdraudējumu, kas jāņem vērā, veicot atbilstošu apmācību un uzraudzību. Turklāt bīstamo materiālu noplūdes bieži rada bažas saistībā ar urbšanas iekārtām, jo tās atrodas tuvu iespējamiem avotiem, piemēram, procesā izmantotajām ķīmiskajām vielām un darbības rezultātā radītajiem atkritumiem. Visbeidzot, dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces vai plūdi, var radīt ievērojamus postījumus, ja savlaicīgi netiek veikti atbilstoši piesardzības pasākumi.
Mehāniskie apdraudējumi
Viens no visizplatītākajiem mehāniskajiem apdraudējumiem, kas saistīti ar urbšanas iekārtām, ir aprīkojuma kļūme. Tas var notikt, ja mašīna nedarbojas pareizi vai nedarbojas pareizi, izraisot traumas vai īpašuma bojājumus. Darbiniekiem jābūt apmācītiem identificēt iespējamos mehāniskos apdraudējumus un zināt, kā droši lietot un uzturēt aprīkojumu. Ir svarīgi arī regulāri pārbaudīt, vai mašīnas nav nolietojušās, rūsas, vājas vietas utt., lai visas iespējamās problēmas varētu novērst, pirms tās kļūst par apdraudējumu.
Vēl viens izplatīts mehānisks apdraudējums urbšanas iekārtām ir paslīdēšana, paklupšana un kritieni, ko izraisa neatbilstoši drošības elementi, piemēram, kāpnes un margas. Strādājot pie smagajām mašīnām, var tikt gūti dažādi iespējamie savainojumi, ja nav piemēroti drošības līdzekļi. Lai samazinātu šos riskus, darba devējiem jānodrošina, lai kāpnēm būtu stabils pamats un margas augšpusē; kur nepieciešams, jāuzstāda aizsargmargas; grīdām jābūt tīrām no gružiem; un strādniekiem, strādājot uz platformām vai sastatnēm, vienmēr jālieto atbilstoši apavi.
Visbeidzot, trokšņa līmenis ir vēl viens svarīgs faktors, lai nodrošinātu drošu urbšanas iekārtu darbību. Ilgstoša mašīnas radītā skaļa trokšņa iedarbība ar laiku var izraisīt dzirdes zudumu, tāpēc darba devējiem ir jānodrošina saviem darbiniekiem atbilstoša dzirdes aizsardzība, ja trokšņa līmenis pārsniedz noteiktus sliekšņus. Turklāt regulāra aprīkojuma apkope palīdz samazināt trokšņa līmeni, ko rada nepareizi funkcionējošas daļas vai komponenti, kas laika gaitā ir nolietojušies.
Elektriskie apdraudējumi
Elektriskie apdraudējumi ir viena no visizplatītākajām drošības tēmām, kas saistītas ar urbšanas iekārtām. Elektrība var būt bīstama personālam un iekārtām, tāpēc operatoriem ir svarīgi apzināties iespējamos apdraudējumus un veikt pasākumus risku samazināšanai. Viens veids, kā to izdarīt, ir nodrošināt, lai visas elektrības kontaktligzdas, slēdži, vadi un vadi būtu pareizi marķēti, nostiprināti un uzturēti. Pirms lietošanas jebkurā situācijā ir svarīgi arī pārbaudīt visus vadus un kontaktdakšas, vai nav bojājumu pazīmju. Turklāt personālam jāizvairās pieskarties atklātiem vadiem vai izmantot instrumentus jebkura elektrības avota tuvumā. Citi drošības pasākumi ietver atbilstošu aizsargaprīkojuma valkāšanu, strādājot ap sprieguma avotiem, kā arī nekad nedarbināt mehānismus, stāvot uz slapjas virsmas vai ūdens avotu tuvumā. Visbeidzot, darbiniekiem vienmēr, ja iespējams, jāizmanto zemējuma defekta ķēdes pārtraucējs (GFCI), lai novērstu triecienus, ko izraisa negaidīts elektroenerģijas plūsmas pārspriegums. Šo protokolu ievērošana ir ļoti svarīga, lai izvairītos no potenciāli bīstamām situācijām, kas saistītas ar elektrību urbšanas platformas vietā.
Ugunsgrēks un sprādziens
Ugunsgrēka novēršana un aizsardzība ir svarīgs drošības jautājums, kas jāņem vērā urbšanas iekārtā. Ugunsdrošība un sprādzienbīstamība ir jāuztver nopietni, jo degošus materiālus var atrast daudzās platformas vietās, piemēram, urbšanas cauruļu noliktavās, degvielas tvertnēs un elektroiekārtās. Citas iespējamās ugunsgrēka briesmas ir metināšanas darbības, kūpināšanas materiāli un viegli uzliesmojoši šķidrumi atklātas liesmas vai siltuma avotu tuvumā. Lai novērstu ugunsgrēku izcelšanos platformā, visam personālam jābūt apmācītam atpazīt ugunsbīstamības zīmes un atbilstošus ārkārtas reaģēšanas paņēmienus. Regulāri jāveic arī pareiza aprīkojuma apkope, lai samazinātu ugunsgrēku risku, ko izraisa bojāta elektroinstalācija vai citas mehāniskas problēmas.
Sprādzieni ir vēl viens nopietns ar urbšanas iekārtām saistīts apdraudējums, ko izraisa dabā sastopamas gāzes, kas urbšanas laikā var uzkrāties kabatās pazemē. Lai samazinātu sprādziena risku urbšanas vietā, visam personālam ir jāievēro stingra droša darba prakse, strādājot ar naftas atradņu iekārtām, kas satur gaistošas vielas, piemēram, metānu vai sērūdeņraža gāzi (H2S). Tas ietver aizsargapģērba, piemēram, liesmas slāpētāju tērpu un masku valkāšanu, ieejot bīstamās zonās, kurās ir degošu gāzu emisijas. Turklāt pirms jebkādas darbības, kas varētu aizdedzināt šīs gāzes, ir jāveic rūpīgas pārbaudes, lai nodrošinātu optimālu drošību visiem, kas iesaistīti urbšanas darbībās.
Apdraudējumu novēršana:
Lai uzturētu drošu un produktīvu vidi, vissvarīgākais ir novērst apdraudējumus uz urbšanas iekārtas. Viens no veidiem, kā novērst bīstamas situācijas, ir individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana. Tas ietver aizsargcepures, aizsargbrilles, respiratorus, dzirdes aizsarglīdzekļus, cimdus un citus īpašus priekšmetus atkarībā no veicamā darba. Pareiza apmācība var arī palīdzēt samazināt apdraudējumu, nodrošinot, ka darbinieki apzinās iespējamos apdraudējumus uz platformas. Jāveicina arī komunikācija starp darbiniekiem, lai visi varētu strādāt kopā kā komanda. Jāveic arī regulāra aprīkojuma apkope, lai nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus un samazinātu jebkādu darbības traucējumu vai negadījumu iespējamību. Visbeidzot, darbiniekiem vienmēr ir jāievēro visi drošības protokoli un procedūras, lai izvairītos no jebkādām bīstamām situācijām, kad viņi strādā uz urbšanas iekārtas.
Apmācība un izglītība
Apmācība un izglītība ir būtiska, lai uzturētu drošu darba vidi uz urbšanas iekārtas. Ir svarīgi nodrošināt, lai darbinieki būtu informēti par drošības pasākumiem, kas nepieciešami, lai pasargātu sevi un citus no iespējamiem apdraudējumiem. Tas ietver tādas tēmas kā individuālo aizsardzības līdzekļu pareiza lietošana, apdraudējuma identificēšana, kontroles pasākumi, ārkārtas reaģēšanas protokoli un evakuācijas procedūras. Mācībās jāaptver arī tādas tēmas kā ziņošana par negadījumiem, aprīkojuma regulāra apkope, pareizas celšanas metodes un vispārēja veselības un drošības prakse, strādājot uz platformas. Turklāt ir svarīgi nodrošināt regulārus kvalifikācijas celšanas kursus, lai darbinieki varētu būt informēti par izmaiņām politikā vai jauniem riskiem, kas laika gaitā radušies. Izglītība ir jāpielāgo katra indivīda lomai, lai nodrošinātu, ka viņi precīzi zina, kādi ir viņu pienākumi attiecībā uz drošību uz platformas. Tas palīdzēs samazināt negadījumus nepareizas apmācības vai zināšanu trūkuma dēļ.
Brīdinājuma sistēmas
Brīdinājuma sistēmas ir svarīgas urbšanas iekārtu drošības tēmas, kas var palīdzēt samazināt negadījumu iespējamību uz vietas. Brīdinājuma sistēmās parasti ietilpst sirēnas un trauksmes signāli, kas brīdina darbiniekus par potenciāli bīstamu situāciju. Turklāt tie var nodrošināt arī vizuālus brīdinājumus, piemēram, sarkanas mirgojošas gaismas vai izgaismotas zīmes. Lai nodrošinātu personāla drošību, šīs brīdināšanas sistēmas regulāri jāpārbauda un jāuztur, un uzraugiem rūpīgi jāuzrauga to lietošana. Jānodrošina arī atbilstoša apmācība par to, kā reaģēt avārijas trauksmes signāla iedarbināšanas gadījumā. Turklāt brīdinājuma sistēmas ir jānovieto stratēģiski ap objektu vietās, kur darbinieki ne vienmēr var tās redzēt vai dzirdēt laikā, kad tuvumā darbojas skaļi mehānismi. Visbeidzot, ir svarīgi, lai visi darbinieki nekavējoties evakuētos, kad tiek iedarbināta brīdinājuma sistēma, lai izvairītos no iespējamiem ievainojumiem vai kaitējuma no jebkādām identificētām briesmām.
Risku kontrole:
Riska kontrole ir būtiska urbšanas iekārtu drošības sastāvdaļa. Tas ietver risku analīzi, iespējamo apdraudējumu identificēšanu un stratēģiju izstrādi to mazināšanai un pārvaldībai. Riska kontrole ir ar urbšanas iekārtas darbību saistīto risku novērtēšanas, kontroles un uzraudzības process. Tas ietver iespējamo apdraudējumu atpazīšanu, to rašanās iespējamības novērtēšanu, atbilstošu pasākumu veikšanu, lai samazinātu vai novērstu to ietekmi uz personālu un aprīkojumu, un nepieciešamo drošības protokolu ieviešanu. Lai nodrošinātu pareizu riska kontroli uz urbšanas iekārtas, operatoriem ir jāzina par visām izmaiņām noteikumos vai standartos, kas varētu ietekmēt darbību, kā arī par visām jaunajām tehnoloģijām vai darba paņēmieniem, kas var samazināt riskus. Tas ietver arī regulāru iekārtu darbības integritātes pārbaudi un darbinieku pienācīgu apmācību drošai darba praksei. Turklāt ir jāveic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu visu drošības protokolu pareizu ievērošanu, kā arī dokumentu, piemēram, apkopes ierakstu, precizitātes pārbaude. Jānodrošina atbilstoša personāla apmācība, lai garantētu, ka visi darbinieki saprot riska identificēšanas procedūras, mazināšanas metodes, drošības procedūras un ārkārtas reaģēšanas plānus jebkurai bīstamai situācijai, kas var rasties darbības laikā.
Drošības ierīces
Drošības ierīces ir svarīgas urbšanas iekārtām un var palīdzēt novērst dārgus negadījumus. Viena no svarīgākajām drošības ierīcēm ir izplūdes aizsargs (BOP), ko izmanto, lai izslēgtu naftas vai gāzes plūsmu, ja tā negaidīti paceļas pārāk augstu. Tā ir liela, izturīga metāla vārsta ierīce, kas atrodas urbuma galviņas augšpusē un kuru var darbināt hidrauliski vai mehāniski. Vēl viena svarīga drošības ierīce ir avārijas izslēgšanas sistēma (ESD), kas automātiski izslēdz sējmašīnu avārijas gadījumā, piemēram, strāvas padeves pārtraukuma vai ugunsgrēka gadījumā. Tas ietver sensorus, relejus un slēdžus, kas nosaka avārijas situāciju un pēc tam aktivizē ESD sistēmu, lai nekavējoties apturētu visas darbības. Citas drošības ierīces ir spiediena samazināšanas vārsti, drošības izslēgšanas vadi un trauksmes signāli, automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmas un seismiskās uzraudzības sistēmas, lai noteiktu iespējamās zemestrīces urbšanas vietas tuvumā. Visām šīm drošības ierīcēm ir svarīga loma, palīdzot nodrošināt drošu darba vidi, kā arī samazināt risku, kas saistīts ar urbšanas darbībām.
Regulāras pārbaudes
Regulāras pārbaudes ir būtisks drošības jautājums urbšanas iekārtām. Ir svarīgi regulāri pārbaudīt iekārtu un tās aprīkojumu, lai pārliecinātos, ka visas sastāvdaļas ir drošā un darba kārtībā. Tas ietver regulāras stieņa, masta, kronšteina bloka, vilkšanas darbu, grozāmā, rotējošā galda, kelly bukses un citu urbja virknes kustīgo daļu regulāras apkopes pārbaudes. Turklāt ir svarīgi pārbaudīt visas atbalsta sistēmas, piemēram, pacelšanas blokus, troses un stropes, vai tām nav nodiluma vai bojājumu pazīmju. Visbeidzot, katru dienu ir jāpārbauda urbuma grīda un pagrabi, vai nav iespējami apdraudējumi vai problēmas, kas varētu izraisīt negadījumus vai traumas. Regulāras pārbaudes palīdz novērst dārgus remontdarbus vai dīkstāves salauztu iekārtu dēļ. Tie arī nodrošina, ka darbinieki uz vietas ir pasargāti no bojājumiem, vienlaikus efektīvi darbinot urbšanas iekārtu.
Ārkārtas reaģēšanas plāns
Efektīvs ārkārtas reaģēšanas plāns ir ļoti svarīgs, lai saglabātu drošību uz urbšanas iekārtas. Lai nodrošinātu, ka viss personāls ir informēts par ārkārtas protokoliem, ir svarīgi regulāri rīkot mācības un apmācības. Visiem darbiniekiem ir jāzina avārijas aprīkojuma, piemēram, ugunsdzēšamo aparātu, pirmās palīdzības komplektu un evakuācijas ceļu atrašanās vieta. Ir arī svarīgi, lai ikviens izprastu komandķēdi ārkārtas situācijā, jo īpaši, kam viņiem jāziņo, ja viņi ir incidenta aculiecinieki vai nepieciešama palīdzība. Jāizveido arī saziņas protokoli un procedūras, lai samazinātu neskaidrības neparedzēta notikuma laikā. Turklāt ir svarīgi, lai darbinieki saprastu, kā ātri izslēgt noteiktas sistēmas, lai samazinātu iespējamos bojājumus, ko rada nepareizi funkcionējoša mašīna vai citi bīstami notikumi. Visbeidzot, regulāras apkopes pārbaudes var palīdzēt novērst daudzas avārijas situācijas, nodrošinot visu komponentu pareizu un drošu darbību.
Secinājumi
Urbšanas iekārtas drošības tēmas noslēgumā jākoncentrējas uz drošības protokolu ievērošanas svarīguma uzsvēršanu. Ir ļoti svarīgi atgādināt darbiniekiem, ka droša prakse ir būtiska, lai izvairītos no negadījumiem un nodrošinātu visu urbšanas procesā iesaistīto personu labklājību. Ievērojot drošības noteikumus, darbinieki var samazināt savainojumu risku un nodrošināt, ka viņu darba vide joprojām ir droša. Tāpēc ir svarīgi izveidot urbšanas darbību plānu, kas ietver atbilstošu apmācību un izglītību par iekārtas drošu ekspluatāciju. Turklāt biežas apmācības un pārbaudes var palīdzēt nodrošināt visu drošības protokolu pareizu ievērošanu. Lai nodrošinātu drošu darba vidi, ir nepieciešams pastāvīgi apmācīt un regulāri veikt pārbaudes. Ievērojot šos piesardzības pasākumus, darbinieki var justies pārliecināti, ka viņi veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu viņu drošību katras urbšanas darbības laikā.
